Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 1. panta 14. punktā dotajai definīcijai publisko iepirkumu līgums ir līgums, kurš finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, un kura priekšmets ir:
a) publiskiem būvdarbu līgumiem – Publisko iepirkumu likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai to veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šī likuma izpratnē ir kopējais likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim;
b) publiskiem piegādes līgumiem – preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana;
c) publiskiem pakalpojumu līgumiem – Publisko iepirkumu likuma 2. pielikumā minētie pakalpojumi. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan likuma 2. pielikumā minētie pakalpojumi, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja tajā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir likuma 2. pielikumā minētie pakalpojumi un ja tajā iekļauta arī šī likuma 1. pielikumā minēto darbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu.
Līgumu priekšmetu nošķiršana ir nozīmīga, jo publiskā iepirkuma līgums, no vienas puses, ir civiltiesisks līgums, kuram piemērojami Civillikuma noteikumi, bet, no otras puses, visus jautājumus, kas saistīti ar līguma noslēgšanu, regulē Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, ja pasūtītājs darbojas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā.
Iepirkuma līguma noteikumi
Publisko iepirkumu likuma 67. pants paredz, ka iepirkuma līgumā iekļauj:
1) pasūtītāja nosaukumu;
2) piegādātāja nosaukumu;
3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;
4) līgumcenu un tās samaksas kārtību;
5) līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;
6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;
7) līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma;
8) citus noteikumus.
Par pirmajiem diviem punktiem diskusijas nevarētu rasties, bet par citām sadaļām ir raisījušās plašas diskusijas pasūtītāju un piegādātāju starpā. Jāatzīmē, ka iepirkuma līgums ir daļa no iepirkuma dokumentācijas, līguma projektu sagatavo pasūtītājs un pievieno konkursa nolikumam, tādēļ būtiski grozījumi pēc lēmuma pieņemšanas nav iespējami, izņemot tos, kas skaidri noteikti likumā.
Līguma priekšmets
Lai izvairītos no potenciāliem strīdiem ar piegādātāju, līguma priekšmets izsakāms pēc iespējas skaidrāk. Līguma priekšmeta aprakstā iekļaujams realizējamais projekts vai veicamā piegāde. Ja iepirkuma dokumentācijai tiek pievienota tehniskā specifikācija vai darba uzdevums, līguma priekšmetā jāsniedz atsauce uz šo dokumentu.
Jāatzīmē, ka no līguma struktūras viedokļa ir jāizvairās no līguma sadaļu dublēšanās, piemēram, ietverot līguma priekšmetā arī termiņus, vienlaikus termiņu sadaļā pasakot to pašu, tikai citiem vārdiem. Tas var radīt dažādas interpretācijas risku vēlākā līguma izpildē.
Civillikuma 1508. pants nosaka, ka “saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku.” No minētās normas var secināt, ka, ja iepirkuma līgumā būs ietverti vispārīgi termini, piemēram, veikt savlaicīgi, izpildīt kvalitatīvi u. c., bez šo terminu definīcijas, vai detalizācijas tehniskajā specifikācijā, pastāv risks, ka pasūtītājs nesaņems vēlamo rezultātu un strīda gadījumā tiesa tulkos šos terminus atbilstoši nozares praksei, tai pat laikā ņemot vērā CL 1508. pantu.
No minētā secināms, ka pasūtītāja uzdevums ir sagatavot precīzu iepirkuma priekšmeta definīciju, jau izsludinot iepirkuma procedūru, lai izvairītos no iespējamiem strīdiem nākotnē. Pasūtītājam jāņem vērā, ka, ja vien tas neveic ikgadējo standartpreču iepirkumu, katram projektam nepieciešams izveidot savu iepirkumu līgumu, izvairoties no vienas standartformas izmantošanas. Būvdarbu līguma projektu nevar piemērot informācijas tehnoloģiju iepirkumam, jo atšķiras gan projektu vadība, gan katrā nozarē pieņemtā darbu veikšanas specifika. Vispārīgs ieteikums ir pirms līguma projekta sagatavošanas iepazīties ar konkrēto nozari, izmantot arī nozares vadlīnijas iepirkumu izsludināšanā, piemēram, IT iepirkumos izmantot Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas sagatavotās vadlīnijas.
Līgumcena un izpildes termiņi
Līgumcena ietverama iepirkuma līgumā atbilstoši par uzvarētāju atzītā pretendenta finanšu piedāvājumam. Atkarībā no projekta veida iespējams ietvert noteiktu summu par gabaldarbu vai piegādi, vai arī samaksu par atsevišķiem veiktajiem darbiem, piemēram, stundas likmi, samaksu par atsevišķām piegādēm. Būtiski ir noteikt skaidrus samaksas nosacījumus un termiņus, kā arī ietvert darbu pieņemšanas noteikumus, kuriem iestājoties, jāveic samaksa.
Bieži vien starp pasūtītāju un piegādātāju rodas strīdi, kas saistīti ar darbu pieņemšanas kārtību, tāpēc ir svarīgi iepirkuma līgumā noteikt pēc iespējas precīzāku metodoloģiju darbu pieņemšanai un pieņemšanas termiņus.
Pasūtītājam ir jāparedz saprātīgi izpildes termiņi, lai realizētu iepirkuma līgumu. Jāņem vērā arī Publisko iepirkumu likuma 67. panta trešajā daļā noteiktais, ka “iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem.
Pasūtītājs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
1) tas ir paredzēts citā likumā;
2) tas ir būtiski nepieciešams līguma izpildes nodrošināšanai ar līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas pasūtītājam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet pasūtītājam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, – attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju.”
Piemēram, publiskās un privātās partnerības līgumus iespējams slēgt uz termiņu, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, tas attiecas arī uz līgumiem, kuru slēgšanai uz ilgāku termiņu ir objektīvs pamatojums, piemēram, ilgtermiņa nomas līgumi vai līgumi, kuri saistīti ar ilgtermiņa finansējuma nepieciešamību. Pasūtītājam ir ne tikai jāsaņem atļauja atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 67. panta trešās daļas 2. punktam, bet iepirkuma procedūras dokumentācijā arī jāietver pamatojums.
Pušu atbildība
Jautājums par pušu atbildību un iespējamajām sankcijām vienmēr ir bijis karsts diskusiju temats starp līgumslēdzējām pusēm. No vienas puses, pasūtītājam ir pienākums mazināt savu risku, bet vienlaikus līguma noteikumi nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā uz piegādātāju.
Jāņem vērā, ka jebkuriem līguma noteikumiem jābūt samērīgiem pret iepirkuma priekšmetu un, ja atbildības noteikumi nebūs pieņemami nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, tas samazinās pretendentu skaitu, kas vēlēsies piedalīties iepirkuma procedūrā.
Jāatzīmē arī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) iesniegumu izskatīšanas komisijas (IIK) prakse šajā jautājumā. Vairākās lietās IUB IIK līgumā noteikto līgumsodu apmēru ir atstājusi pasūtītāja kompetencē, piemēram, 2013. gada 2. maijā lēmumā nr. 4-1.2/13-145 norādot: “atbilstoši Civillikuma 1717. pantam līgumsoda apmēru noteic līdzēji, kā arī, ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 14. maija sprieduma lietā nr. SKC-212 17. punktā norādīto, ka “jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5. pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem” (t. i., līguma darbības laikā līgumsoda samērīgumu izlemj tiesa), iesniegumu izskatīšanas komisijai nav nekāda tiesiska pamata lemt par līguma projektā ietverto līgumsodu samērīgumu, vēl jo vairāk ievērojot to, ka pirms šķietami?? (kas tas ir??=G.K.) iesniegumu izskatīšanas komisija arī nevar konstatēt, ka iepirkuma līguma projektā līgumsods tiek noteikts nesamērīgi.”
Šajā lietā IUB IIK norādīja, ka pats par sevi fakts, ka līgumsods var sasniegt līguma summu, neliecina par tā nesamērību. Te jāmin 2013. gada 4. jūlijā izsludinātie grozījumi Civillikumā, kas stāsies spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Šie grozījumi nosaka, ka “līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.”
Arī vēlāka IUB IIK prakse liecina, ka jautājumam par līgumsodu samērību tiek pievērsta vērība un par to ir iespējams strīdēties. 2013. gada 3. septembra lēmumā nr. 4-1.2/13-290/2 norādīts: „Publisko iepirkumu likuma 2. panta 2. punkts nosaka, ka pasūtītājam, organizējot iepirkuma procedūru, ir jānodrošina brīva piegādātāju konkurence, kā arī vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret tiem.” No lietas materiālos iekļauto līguma noteikumu redakcijas iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Pasūtītājs ir paredzējis trīs gadījumus, kuriem iestājoties, iepirkuma līguma izpildītājam tiek piemērots līgumsods, taču nav paredzējis gadījumus, kad līgumsods tiek piemērots pašam Pasūtītājam. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu iepirkuma līguma projekta izstrādāšanu veic pasūtītājs, taču nav pieļaujama situācija, kad pasūtītājs ar Publisko iepirkuma likumu noteiktās tiesības izmanto tādu prasību iekļaušanai iepirkuma procedūras dokumentācijā, kas ir pretējas Publisko iepirkumu likumā vai civiltiesību praksē vispārpieņemtajiem vienlīdzības principiem.
Šis ir būtisks lēmums, kurā komisija atsaucas uz pušu vienlīdzības principu, un šāds solis ir vērtējams kā nozīmīgs, lai mazinātu netaisnīgu noteikumu ietveršanu līgumprojektos un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām līguma pusēm.
Tāpēc, lai iepirkuma līguma realizācija netiktu apdraudēta, pasūtītājam nepieciešams ietvert taisnīgus un vienlīdzīgus līguma noteikumus, bet pretendentiem visus iebildumus pret līguma noteikumiem rūpīgi izvērtēt un celt iebildumus iepirkuma procedūras laikā, kad vēl ir iespējams apstrīdēt iepirkumu dokumentāciju, pretējā gadījumā grozījumu veikšana līguma projektā nebūs iespējama.
Līguma grozījumi
Publisko iepirkumu likuma 67.1. pants paredz, ka iepirkumu līgumā nedrīkst veikt būtiskus grozījumus, izņemot šādus gadījumus:
1) ja iepirkuma procedūras dokumenti, kā arī iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, gadījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību;
2) ja par līguma grozījumiem ir piemērota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu;
3) ja iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 67.1. panta trešajai daļai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu;
2) ekonomiskais līdzsvars tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;
3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;
4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.
Minētās normas ir ietvertas publisko iepirkumu regulējumā no Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 19. jūnija sprieduma lietā nr. C-454/06. No minētajām normām izriet, ka nav pieļaujama kādai pusei labvēlīgāku nosacījumu piemērošana, taču var gadīties, ka ir objektīva nepieciešamība veikt grozījumus laika grafikā vai darba uzdevumā, tāpēc ieteicams šādus grozījumus paredzēt jau sākotnējā līguma projektā, piemēram, iespēju grozīt laika grafiku, ja tas ir būtiski projekta realizācijā u. c. noteikumus, ja tie precīzi ir ietverti līguma projektā.
No iepriekšminētā izriet secinājums, ka tomēr publisko iepirkumu līguma kvalitatīva sagatavošana un sekmīgas realizācijas nodrošināšana (kaut arī tā saturs daudzējādā ziņā ir regulēts Publisko iepirkumu likumā) gulstas uz pasūtītāja pleciem, kuram ir jāņem vērā kā pušu līdztiesības principi, tā arī katras nozares prakse līgumu slēgšanā un izpildē.
Teksts: Valdis Bergs, zvērinātu advokātu birojs MPKV
Atbildēt